dominēt
dominēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
PiemēriIeņēmumu daļā dominē pakalpojumu sfēra.
- Ieņēmumu daļā dominē pakalpojumu sfēra.
- Celtnes arhitektūrā dominē stikls.
- Gleznotāja darbos dominē tumšās krāsas.
- Dominējošās tendences.
- Ieņemt dominējošo vietu.
Cilme:No latīņu dominari, dominus ‘kungs’.