domīgs
domīgs [duõmîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
domīga [duõmîga] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
domīgi [duõmîgi] apstākļa vārds
domīgums [duõmîgùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
PiemēriZēns kļūst domīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
PiemēriDomīgs skatiens.