dominante
dominante dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
PiemēriPiemiņas vietas ansambļa vertikālā dominante.
- Piemiņas vietas ansambļa vertikālā dominante.
- Dzejnieka lirikas dominante ir mīlestība.
- Rātslaukums kļūs par pilsētas centra dominanti.
2.joma: mūzika Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
Cilme:No latīņu dominans (dominantis) ‘valdošs’.