dominante
dominante dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
PiemēriPiemiņas vietas ansambļa vertikālā dominante.
2.joma: mūzika Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
Cilme:No latīņu dominans (dominantis) ‘valdošs’.