dominance
dominance dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienas ķermeņa daļas pārsvars pār citu.
PiemēriKreisās acs dominance pār labo.
2.Sociāla nevienlīdzība.
PiemēriVīriešu dominance tika uzsvērta kā valdošā.
Cilme:No latīņu dominans (dominantis) ‘valdošs’.