nemiers
nemiers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
PiemēriViņš ir nemiera pilns.
- Viņš ir nemiera pilns.
- Cilvēks, kam nemiers liedz norimt.
- Radošs nemiers.
- Nemitīgs nemiers.
1.1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
PiemēriSirdi sāk pārņemt nemiers.
- Sirdi sāk pārņemt nemiers.
- Izjust nemieru par bērniem.
1.2.Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
PiemēriĢimenē valdīja ķildas un nemiers.
- Ģimenē valdīja ķildas un nemiers.
- Nemiera cēlājs.
2.Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
PiemēriTautā rūgst nemiers un sašutums.
- Tautā rūgst nemiers un sašutums.
- Tautas masu nemiers izlauzās uz āru.
Stabili vārdu savienojumiBūt nemierā (ar ko).
- Būt nemierā (ar ko) — būt neapmierinātam.
3.formā: daudzskaitlis Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
PiemēriKauguru nemieri.
- Kauguru nemieri.
- Plaši zemnieku nemieri.
- Studentu nemieri Francijā.
- Demonstrācijas pārauga nemieros.
Stabili vārdu savienojumiGalvasnaudas nemieri.
- Galvasnaudas nemieri — Vidzemes zemnieku nemieri 1784. gadā.
Stabili vārdu savienojumiNemiera gars. Nemiera putns.
- Nemiera gars idioma — nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- Nemiera putns idioma — nemierīgs, darbīgs cilvēks.