nemierīgs
nemierīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nemierīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nemierīgi apstākļa vārds
nemierīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
PiemēriNemierīgs bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
PiemēriNemierīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
PiemēriUzvesties nemierīgi.
1.3.Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
PiemēriNemierīgi sitas sirds.
2.Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
PiemēriSvece deg nemierīgi, raustīdamās.
2.1.Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
PiemēriUpes straujais, nemierīgais plūdums.
3.Tāds (laikposms), kad norisinās daudz dažādu notikumu.
PiemēriNemierīgs gads.
3.1.Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība.
PiemēriSkaļa un nemierīga iela.
4.Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
PiemēriNemierīga situācija valstī.
Stabili vārdu savienojumiNemierīga sirds. Prāts (ir) nemierīgs. Sirds (ir) nemierīga.