nemiers
nemiers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
PiemēriViņš ir nemiera pilns.
1.1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
PiemēriSirdi sāk pārņemt nemiers.
1.2.Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
PiemēriĢimenē valdīja ķildas un nemiers.
2.Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
PiemēriTautā rūgst nemiers un sašutums.
Stabili vārdu savienojumiBūt nemierā (ar ko).
3.formā: daudzskaitlis Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
PiemēriKauguru nemieri.
Stabili vārdu savienojumiGalvasnaudas nemieri.
Stabili vārdu savienojumiNemiera gars. Nemiera putns.