pozīcija
pozīcija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
PiemēriĒkas pozīcija attiecībā pret apkārtējo ainavu.
Stabili vārdu savienojumiAizmugures pozīcija.
1.1.Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
PiemēriIemācīties nostāvēt visās pozīcijās.
1.2.Figūru novietojums (galda spēlēs, piem., šahā, dambretē).
PiemēriIzdevīga pozīcija šaha partijā.
1.3.joma: valodniecība Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
PiemēriVārda pozīcija.
2.Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
PiemēriStarta pozīcija.
2.1.formā: daudzskaitlis Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
PiemēriIeņemt pozīcijas gar upes krastu.
Stabili vārdu savienojumiIzejas pozīcija. Pozīciju karš.
3.Stāvoklis, situācija.
PiemēriBankas pozīcija ir stabila.
4.Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
PiemēriAizstāvēt savu pozīciju.
Cilme:No franču position, kam pamatā latīņu positio ‘stāvoklis’.