noskaņojums
noskaņojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
PiemēriPriecīgs noskaņojums.
- Priecīgs noskaņojums.
- Drūms noskaņojums.
- Pilsētā bija jūtams svētku noskaņojums.
- Būt labā noskaņojumā.
2.Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
PiemēriIetekmēt sabiedrības vispārējo noskaņojumu.
- Ietekmēt sabiedrības vispārējo noskaņojumu.