noskaņot
noskaņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
PiemēriNoskaņot bērnus pret tēvu.
- Noskaņot bērnus pret tēvu.
- Sabiedrisks, draudzīgi noskaņots cilvēks.
- Noskaņot sevi kaut kam labam.
- Noskaņot draugu uz atklātību.
- Būt noskaņotam ko darīt.
2.Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
PiemēriNoskaņot vijoli.
- Noskaņot vijoli.
- Noskaņot klavieres.
- Noskaņot ģitāru pēc dzirdes.
- Noskaņot radiouztvērēju uz noteiktu frekvenci.
- Noskaņot antenu.