noskaņa
noskaņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
PiemēriPriecīga noskaņa.
- Priecīga noskaņa.
- Sentimentāla noskaņa.
- Būt drūmā noskaņā.
- Radīt mājā svētku noskaņu.
- Dzīvot pavasarīgā noskaņā.
- Naktī parka apgaismojums rada īpašu noskaņu.
1.1.Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
PiemēriCensties savai balsij piešķirt bezrūpīgu noskaņu.
- Censties savai balsij piešķirt bezrūpīgu noskaņu.
2.Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
PiemēriSabiedrībā pastāvošā noskaņa.
- Sabiedrībā pastāvošā noskaņa.
- Lieldienu pasākumi notiks gan garīgās, gan tautiskās noskaņās.