normāls
normāls -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
normāla -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
normāli apstākļa vārds
normālums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
PiemēriNormāla redze.
2.Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
PiemēriViņš bija pilnīgi normāls, normāli runāja un izturējās.
Stabili vārdu savienojumiIegriezties normālajās sliedēs.