normāls
normāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
normāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
normāli apstākļa vārds
normālums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
PiemēriNormāla redze.
2.Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
PiemēriViņš bija pilnīgi normāls, normāli runāja un izturējās.
Stabili vārdu savienojumiIegriezties normālajās sliedēs.