labs
labs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
laba -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
PiemēriLabs cilvēks.
- Labs cilvēks.
- Labs vīrs.
- Laba māte.
- Laba meitene.
- Izaudzināt labu dēlu.
1.1.Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
PiemēriLaba ģimene.
- Laba ģimene.
- Labi kolēģi.
- Viņi bija labi draugi.
1.2.Tāds, kas atbilst morāles normām, ir tuvs ideālam; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabie un ļaunie spēki.
- Labie un ļaunie spēki.
- Labs raksturs.
- Laba audzināšana, uzvedība.
- Laba saprašanās.
Stabili vārdu savienojumiLabais tonis.
- Labais tonis — pieklājības, uzvedības normas.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam, šā ideāla iemiesojums; pozitīvo īpašību izpausme.
PiemēriTicēt labajam.
- Ticēt labajam.
- Runāt par labo skolotāja darbā.
1.4. Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
PiemēriAtpūties, mans labais!
- Atpūties, mans labais!
2.Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
PiemēriLabs ārsts.
- Labs ārsts.
- Laba skolotāja.
- Pieņemt darbā labu auklīti.
- Viņa bija labākā skolniece savā klasē.
3.Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
PiemēriLabs ceļš.
- Labs ceļš.
- Laba zeme.
- Labs dzīvoklis.
- Labs dīvāns, galds.
- Labs uzvalks.
- Labi apavi.
3.1.Par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriLabs suns.
- Labs suns.
- Labs zirgs.
- Labas piena govis.
- Kaķis bija labs mednieks.
- Labas ābeļu šķirnes.
3.2.Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
PiemēriLabs veikals, restorāns.
- Labs veikals, restorāns.
- Laba skola.
- Ārstēties labā slimnīcā.
3.3.Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
PiemēriLaba garša, smarža.
- Laba garša, smarža.
- Labs krāsas tonis.
- Šīm klavierēm ir laba skaņa.
4.Tāds, kas ir normāli attīstīts, normāli funkcionē; vesels, veselīgs.
PiemēriLabs augums.
- Labs augums.
- Labi zobi.
- Laba dzirde, redze.
- Laba sirdsdarbība.
- Laba atmiņa.
- Labs miegs.
- Laba apetīte.
Stabili vārdu savienojumiLaba galva. Palikt labā atmiņā.
- Laba galva — spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- Palikt labā atmiņā — būt tādam, ko patīkami atcerēties.
4.1.Tāds, kas kvalitatīvi ir pārāks par citiem.
PiemēriLaba balss.
- Laba balss.
- Laba humora izjūta.
- Labas uztveres spējas.
- Labas dotības mūzikā.
- Viņai ir laba gaume.
5.Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
PiemēriLaba pastaiga gar jūru.
- Laba pastaiga gar jūru.
- Pa līdzenu ceļu ir laba braukšana.
- Uzturēt mašīnu labā kārtībā.
- Pēc Jāņiem iestājas labs laiks.
5.1.Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
PiemēriLabs pasākums.
- Labs pasākums.
- Laba un interesanta izrāde.
- Gūt labus panākumus.
- Klausīties labu mūziku.
- Atrast labu darbu.
- Labi dzīves apstākļi.
5.2.Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
PiemēriLaba grāmata.
- Laba grāmata.
- Labs padoms.
- Labs garastāvoklis, noskaņojums.
- Laba ziņa.
- Labs iespaids.
- Labs vērtējums.
- Teikt labus vārdus.
- Domāt labas domas.
- Pasmelties labas idejas.
- Saņemt laba vēlējumus.
6.Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
Stabili vārdu savienojumiAr labu nakti! Ar labu vakaru! Laba diena!
- Ar labu nakti! — pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
- Ar labu vakaru! — teiciens, atvadoties vakarā.
- Laba diena! — sveicinājums dienā.
- Labas dienas novecojis — sveicieni, ko sūta kādam; labdienas.
- Labs rīts! — sveicinājums no rīta.
- Labs vakars! — sveicinājums vakarā.
- Labu apetīti!; Labu ēstgribu! — novēlējums ēdējiem.
- Labu ceļa vēju! — veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Visu labu! — novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
7.Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
PiemēriLaba raža.
- Laba raža.
- Laba alga.
- Paiet labu gabalu uz priekšu.
- Gaidīt jau labu laiku.
- Pārnākt mājās pēc labas stundas.
Stabili vārdu savienojumiBūt labākajos gados. Laba cena.
- Būt labākajos gados — būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- Laba cena — cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
7.1.Tāds, kas ir jau iestājies; vēls.
PiemēriGala mērķī gājēji nokļuva labā pievakarē.
- Gala mērķī gājēji nokļuva labā pievakarē.
- Iznākt no meža jau labā tumsā.
8.formā: noteiktā galotne Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
PiemēriLabā acs, roka.
- Labā acs, roka.
- Labais sāns.
- Pieklibot ar labo kāju.
8.1.Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
PiemēriLidmašīnas labais spārns.
- Lidmašīnas labais spārns.
- Labā priekškāja sunim bija lauzta.
- Automašīnas pakaļējais labais ritenis.
8.2.Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
PiemēriRakstāmgalda augšējā labā atvilktne.
- Rakstāmgalda augšējā labā atvilktne.
- Skatuves labajā malā atradās klavieres.
8.3.Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
PiemēriUpes labais krasts.
- Upes labais krasts.
- Iet pa ceļa labo pusi.
8.4.konstrukcijā: vārdu savienojums "pa labi" Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek palūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
PiemēriEzers ir pa labi.
- Ezers ir pa labi.
- Nogriezties pa labi.
- Pa labi auga priedulājs.
9.formā: noteiktā galotne; kopā ar: "puse" Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
PiemēriGludināt galdautu no labās puses.
- Gludināt galdautu no labās puses.
- Izgriezt svārkus uz labo pusi.
10.prievārda nozīmē; formā: postpozitīvs novietojums, lokatīvs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
PiemēriStrādāt ģimenes labā.
- Strādāt ģimenes labā.
- Ārsts darīja visu slimnieka labā.
Stabili vārdu savienojumi(Uz) to labāko. Aizlikt (labu) vārdu. Aizmest kādu (labu) vārdu. Aiznest labas dienas.
- (Uz) to labāko sarunvaloda — cik labi vien iespējams.
- Aizlikt (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Aizmest kādu (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Aiznest labas dienas — novecojis aiznest sveicienus.
- Ar labu (prātu) — labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- Ar vislabāko sirdsapziņu — godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Būt labā dūšā sarunvaloda — būt iereibušam, piedzērušam.
- Dažs labs — kāds (no vairākiem); ne viens vien.
- Dažs labs cits — kāds (no visiem, daudziem).
- Griezt par labu — labot (piem., ko aplam izdarītu).
- Iet uz labo pusi — uzlaboties.
- Izkapts labi kož sarunvaloda — saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- Izkapts labi ņem sarunvaloda — saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- Laba nauda idioma — samērā liela naudas summa.
- Laba naudiņa idioma — samērā liela naudas summa.
- Laba sirds idioma — saka par labsirdīgu cilvēku.
- Labas gribas cilvēks — cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- Labā roka sarunvaloda — vislabākais un visuzticamākais palīgs.
- Labāk par labu — ļoti labi.
- Labākā puse idioma — vīrs vai sieva.
- Labākā pusīte idioma — vīrs vai sieva.
- Labs deguns sarunvaloda — 1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju ātri visu uzzināt.
- Labs ir! sarunvaloda — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs prāts idioma — labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- Labu galu neņemt idioma — 1. Mirt traģiskā nāvē.2. Beigties traģiski.
- Nāk par labu — saka, ja gūst kādu labumu.
- Ne pa labi, ne pa kreisi idioma — nekur, ne uz vienu pusi.
- Ne par kapeiku labāks idioma — nav it nemaz labāks.
- No laba prāta — labprātīgi.
- Ņemt par labu — nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
- Pa labam sarunvaloda — draudzīgi, bez konfliktiem.
- Pa labi (un) pa kreisi idioma — 1. Visur, visapkārt, uz visām pusēm.2. Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- Par labu kādam — saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- Parādīt (ko) no labās puses — izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas — godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Pēc labākās sirdsapziņas — godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Rādīt (ko) no labās puses — darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- Tas ir uz labu idioma — saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
- Turēt labu prātu (uz kādu) idioma — būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- Uz labu laimi idioma — paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.