labticīgs
labticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
labticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
labticīgi apstākļa vārds
labticība lietvārds; sieviešu dzimte
labticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas viegli uzticas (kam).
PiemēriMēs esam naiva, labticīga un ļoti piedodoša tauta.
- Mēs esam naiva, labticīga un ļoti piedodoša tauta.
Stabili vārdu savienojumiLabticīgs ieguvējs.
- Labticīgs ieguvējs joma: jurisprudence — persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.