labvēlīgs
labvēlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
labvēlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
labvēlīgi apstākļa vārds
labvēlība lietvārds; sieviešu dzimte
labvēlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabvēlīgs kolēģis.
1.1.Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
PiemēriLabvēlīga atsauksme, recenzija.
2.Tāds, kas veicina (auga, dzīvnieka) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piem., par vidi, vietu, laika apstākļiem).
PiemēriSiltumnīcā ir labvēlīgi apstākļi siltummīlošo augu audzēšanai.