lācis
lācis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
PiemēriBrūnais lācis.
Stabili vārdu savienojumiLāču dzimta. Ledus lācis.
1.1.pārnestā nozīmē Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
PiemēriAk tu, lācis tāds!
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā lācis. Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.). Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.).