Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
labvēlis
labvēlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
labvēle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
PiemēriStudentu labvēlis.
  • Studentu labvēlis.
  • Jaunā dziedātāja labvēļi bija uzņēmēji.
  • Labvēļu piešķirtās bezmaksas biļetes.