labvēlis
labvēlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
labvēle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
PiemēriStudentu labvēlis.
- Studentu labvēlis.
- Jaunā dziedātāja labvēļi bija uzņēmēji.
- Labvēļu piešķirtās bezmaksas biļetes.