bēdas
bēdas [bȩ̀das] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
PiemēriDziļas bēdas.
- Dziļas bēdas.
- Ciest, pārdzīvot bēdas.
- Mierināt, dalīties bēdās.
- Bēdu sagrauzts cilvēks.
- Raudāt aiz bēdām.
Stabili vārdu savienojumiKrusts un bēdas.
- Krusts un bēdas — 1. Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.2. Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
PiemēriBēdu brīži, dienas.
- Bēdu brīži, dienas.
- Bēdu vēsts, ziņa.
Stabili vārdu savienojumiBēdu luga.
- Bēdu luga — novecojis traģēdija, drāma.
2.arī formā: vienskaitlis Tas, kas izraisa negatīvu emocionālu stāvokli; raizes, rūpes, nepatikšanas.
PiemēriKatram savas bēdas.
- Katram savas bēdas.
- Maza bēda.
- Nav liela bēda.
- Dzīvot bez bēdu.
- Tik vien tās bēdas.
Stabili vārdu savienojumiBēdu brālis. Bēdu leja. Slīcināt bēdas alkoholā.
- Bēdu brālis — cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- Bēdu leja idioma — grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- Slīcināt bēdas alkoholā idioma — sarunvaloda dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.