apstāklis
apstāklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
PiemēriSvarīgs apstāklis.
2.formā: daudzskaitlis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
PiemēriLaika apstākļi.
2.1.Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
PiemēriGrūti dzīves apstākļi.
3.joma: valodniecība Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
PiemēriVietas, laika apstāklis.
Stabili vārdu savienojumiApstākļa vārds. Nolūka apstākļa palīgteikums.