drūms
drūms -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
drūma -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
drūmi apstākļa vārds
drūmums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
PiemēriNerunīgs un drūms.
- Nerunīgs un drūms.
- Viņš pavisam drūms.
Stabili vārdu savienojumiDrūms kā rudens mākonis.
- Drūms kā rudens mākonis — saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
PiemēriDrūms skatiens.
- Drūms skatiens.
- Rādīt drūmu seju.
- Netikt vaļā no drūmām domām.
1.2.Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
PiemēriDrūms stāsts.
- Drūms stāsts.
- Drūma mūzika.
2.Tāds, kas izraisa nomāktību; nemīlīgs.
PiemēriAinava ar kailiem un drūmiem klintsbluķiem.
- Ainava ar kailiem un drūmiem klintsbluķiem.
- Drūma telpa.
- Tumša un drūma rudens diena.