drukāt
drukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Iespiest tipogrāfiski.
PiemēriDrukāt avīzes un grāmatas.
- Drukāt avīzes un grāmatas.
- Drukāt mazus metienus.
- Tādu literatūru drukāt neatmaksājas.
Stabili vārdu savienojumiDrukātie burti.
- Drukātie burti — lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
1.1.Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
PiemēriDrukāju uzrakstīto gabalu laukā un nesu redaktoram.
- Drukāju uzrakstīto gabalu laukā un nesu redaktoram.
1.2.Ievadīt datorā (tekstu).
PiemēriDrukāju no rīta līdz vakaram, jau pirksti sāp.
- Drukāju no rīta līdz vakaram, jau pirksti sāp.
Cilme:No vācu drucken ‘spiest (grāmatas)’.