Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
drūms
drūms -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
drūma īpašības vārds; sieviešu dzimte
drūmi apstākļa vārds
drūmums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
PiemēriNerunīgs un drūms.
Stabili vārdu savienojumiDrūms kā rudens mākonis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
PiemēriDrūms skatiens.
1.2.Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
PiemēriDrūms stāsts.
2.Tāds, kas izraisa nomāktību; nemīlīgs.
PiemēriAinava ar kailiem un drūmiem klintsbluķiem.