žēlastība
žēlastība [žȩ̃lastĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
PiemēriParādīt cietējam žēlastību.
- Parādīt cietējam žēlastību.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt likteņa žēlastībai. Bez žēlastības.
- Atstāt likteņa žēlastībai — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Bez žēlastības — ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
- Pamest likteņa žēlastībai — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
1.1.Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
PiemēriDieva žēlastība.
- Dieva žēlastība.
- ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
2.novecojis Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
PiemēriJūsu žēlastība.
- Jūsu žēlastība.
Stabili vārdu savienojumiNo Dieva žēlastības. Žēlastības dāvana. Žēlastības dāvanas. Žēlastības maize.
- No Dieva žēlastības idioma — ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
- Žēlastības dāvana — tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
- Žēlastības dāvanas idioma — tas, ko dod kādam, kas nonācis trūkumā.
- Žēlastības maize idioma — trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.