žēl
žēl [žȩ̃l] apstākļa vārds
1.kopā ar: "būt" vai "tapt", vai "kļūt" Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
PiemēriMāti moka sāpes, man viņu ir tik ļoti žēl.
- Māti moka sāpes, man viņu ir tik ļoti žēl.
- Zēnam birst asaras, un tēvam kļūst žēl mazā nedarbnieka.
1.1.Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
PiemēriŽēl, ka neprotu šūt.
- Žēl, ka neprotu šūt.
- Žēl, ka vasara jau pagājusi!
- "Tu nevari atnākt? Cik žēl!"
2.kopā ar: darbības vārds "būt" vai darbības vārds "tapt", vai darbības vārds "kļūt" Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
PiemēriMan ir žēl izmest naudu par tādiem niekiem.
- Man ir žēl izmest naudu par tādiem niekiem.
Stabili vārdu savienojumiDievam žēl.
- Dievam žēl — diemžēl.