Paplašinātā meklēšana
Meklējam žēl.
Atrasts vārdos (28):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (210):
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
- slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
- (ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
- vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
- vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- par nožēlu diemžēl.
- Dievam žēl diemžēl.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- gaudīgs Gari stiepts, žēlabains.
- vaids Gaudas, žēlabas.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
- ņerkstēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- grēksūdze Grēku izstāstīšana un to nožēlošana.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
- pažēlot Izrādīt žēlumu, mīļumu (pret kādu); pasaudzēt (kādu).
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats; nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- nožēla Līdzjūtība, līdzcietība, žēlums.
- raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
- nabagot Lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- ubagot Lūgt žēlastības dāvanas.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
- nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, nikns, nežēlīgs.
- bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
- plēst divas (arī trīs utt.) ādas ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- nezvērs Ļoti nežēlīgs, ļauns cilvēks.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- liet (rūgtas, gaužas) asaras ļoti raudāt, parasti nožēlā.
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- pavaidēt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pavaimanāt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- grābt Dievam acīs nepamatoti gausties, žēloties.
- noplēst divas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
- noplēst septiņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
- noplēst desmit ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
- noplēst deviņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
- nomaukt deviņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot.
- kā miesnieks nesaudzīgi, nežēlīgi, rupji.
- cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- novilkt ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, izkalpināt.
- plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- raut ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- nobendēt Nežēlīgi nonāvēt (dzīvnieku).
- nomaukt ādu pār acīm (kādam) nežēlīgi sodīt, izrēķināties.
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- maukt nost deviņas ādas nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot (kādu).
- dīrāt septiņas ādas nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- dīrāt ādu nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- asinssūcējs Nežēlīgs ekspluatators; izsūcējs.
- rīkļurāvējs Nežēlīgs, ļauns cilvēks.
- tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
- mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaimes čupiņa nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
- mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
- izņaudēt Ņaudot, žēlā balsī izlūgt (ko).
- čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
- nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
- sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
- noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
- papīkstēt Pasūdzēties, pažēloties.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
- sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
- kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
- pelnus kaisīt uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
- paņaudēt Pažēloties, pagausties.
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
- raudāt Radīt žēlabainas skaņas (par dzīvniekiem).
- čīkstēt Raudulīgi gausties, žēloties.
- činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
- vaimanas Raudulīgi, žēlabaini izsaucieni, paužot bēdas, sāpes.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- ņaudēt Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
- kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
- ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- (kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- mīksta sirds saka par viegli iežēlināmu, labsirdīgu cilvēku.
- stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
- sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- nosāp sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- nosāpas sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds nosāp saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds nosāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirdi rauj laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi rauj ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi ņem laukā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi ņem ārā saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
- sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- sirds nošļūk saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- (kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
- tavu postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
- (kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
- sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
- nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- slānīt Stipri, nežēlīgi pērt, sist (kādu).
- pūst Sūdzēties, žēloties.
- raudulīgs Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čīkstīgs Tāds, kas bieži raud, gaužas, žēlojas.
- čīkstulīgs Tāds, kas bieži raud, žēlojas, gaužas.
- šausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šausmas.
- šaušalīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šaušalas; šausmīgs (1).
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- nožēlojams Tāds, kas izraisa (pret sevi) žēlumu, līdzjūtību, līdzcietību.
- drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas; tāds, kas saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, nežēlību.
- ņerkstīgs Tāds, kas mēdz bieži gausties, žēloties.
- ņaudulīgs Tāds, kas mēdz bieži žēloties, sūroties, gausties.
- viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam, bandītismam; nežēlīgs, necilvēcisks.
- briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; sērīgs, žēlabains.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asarains Tāds, kurā dzirdamas raudas; raudulīgs; žēlabains.
- zvērisks Tāds, kura izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
- žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
- ņaudulīgs Tāds, kurā izpaužas žēlošanās, gaušanās.
- žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
- žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaudens Vārgs, žēlabains.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
- gaudas Žēlabas, vaimanas; žēlošanās.
- ubaga dāvana žēlastības dāvana ubagam.
- ubagu dāvana žēlastības dāvana ubagam.
- raudāt gaužas asaras žēli raudāt.
- raudāt rūgtas asaras žēli raudāt.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
žēl citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV