nožēlot
nožēlot [nùožȩ̃luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
PiemēriNožēlot savu rīcību, lēmumu, izvēli.
- Nožēlot savu rīcību, lēmumu, izvēli.
- Nožēloju, ka nepiepildījās jaunības sapņi.
1.1.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
PiemēriNožēlot savus grēkus.
- Nožēlot savus grēkus.
- Viņš savu vainu atzinis un nožēlojis izdarīto.
2.Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
PiemēriViņu var tikai nožēlot.
- Viņu var tikai nožēlot.