nožogojums
nožogojums [nùožuôguõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paveikta darbība, rezultāts → nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
PiemēriIzveidot nožogojumu.
1.1.Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
PiemēriDzīvnieks atgriezies savā nožogojumā.