nožogojums
nožogojums [nùožuôguõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
PiemēriIzveidot nožogojumu.
- Izveidot nožogojumu.
- Pagaidu nožogojums.
- Trases, ceļa, būvlaukuma nožogojums.
- Metāla nožogojums.
1.1.Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
PiemēriDzīvnieks atgriezies savā nožogojumā.
- Dzīvnieks atgriezies savā nožogojumā.