nožēlot
nožēlot [nùožȩ̃luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
PiemēriNožēlot savu rīcību, lēmumu, izvēli.
1.1.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
PiemēriNožēlot savus grēkus.
2.Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
PiemēriViņu var tikai nožēlot.