nožāvēt
nožāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
nožāvēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nožūst.
PiemēriNožāvēt slapjās rokas.
- Nožāvēt slapjās rokas.
- Gladiolu sīpoli ir pareizi jānožāvē.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
PiemēriNožāvēt asaras no vaigiem.
- Nožāvēt asaras no vaigiem.
- Nožāvēt tinti uz papīra.
2.Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt2.
PiemēriNožāvēt puscūci.
- Nožāvēt puscūci.
- Mājās nožāvēta vistiņa.