papīkstēt
papīkstēt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīkstēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
PiemēriBērns ratos nedaudz papīkstēja.
1.1.transitīvs Pasūdzēties, pažēloties.
PiemēriŠad tad papīkstēju, ka man nepatīk, bet no darba prom negāju.
2.kopā ar: "spēt" vai "varēt" Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
PiemēriBalss jau nu gan viņam vāja, izklausās, ka tikko var papīkstēt.