gaudulīgs
gaudulīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gaudulīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
gaudulīgi apstākļa vārds
gaudulība lietvārds; sieviešu dzimte
gaudulīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
PiemēriGaudulīgs cilvēks.
- Gaudulīgs cilvēks.
- Viņš ir pārāk gaudulīgs.
1.1.Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; sērīgs, žēlabains.
PiemēriGaudulīgs noskaņojums.
- Gaudulīgs noskaņojums.
- Mazliet gaudulīgs izrādes sākums.
- Jauki, ka dzejolis nav salkans un gaudulīgs.
- Gaudulīga dziesma.
- Runāt gaudulīgā balsī.