gaume
gaume lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
PiemēriLaba, slikta gaume.
- Laba, slikta gaume.
- Viņai ir smalka gaume.
- Mākslinieciskā gaume.
- Muzikālā gaume.
- Izkopt gaumi.
- Ģērbties ar gaumi.
- Iekārtot istabu pēc savas gaumes.
Stabili vārdu savienojumiGaumes lieta.
- Gaumes lieta — tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka atbilst, ir pieņemams (kādam).
PiemēriTāds darbs ir viņa gaumē.
- Tāds darbs ir viņa gaumē.
- Tas nav manā gaumē.
2.1.kopā ar: tautas nosaukums Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
PiemēriZivs poļu gaumē.
- Zivs poļu gaumē.
- Kafija turku gaumē.
- Ēkas zviedru gaumē.
- Izcept olu angļu gaumē.
Cilme:No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām.