tiranizēt
tiranizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
PiemēriTiranizēt savus bērnus.
- Tiranizēt savus bērnus.
- Priekšnieks tiranizē padotos.
- Jaunais mājas īpašnieks sāka tiranizēt īrniekus.
- Pēc iznākšanas no cietuma vīrietis turpināja tiranizēt sievieti.