paradīze
paradīze sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.joma: reliģija Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
PiemēriNonākt paradīzē.
1.1.Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
PiemēriParadīzes dārzs.
2.Vieta, kur ir ļoti labi apstākļi (kam).
PiemēriIeleja ir skaists, zaļš paradīzes stūrītis.
Stabili vārdu savienojumiParadīzes stūrītis.
2.1.Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
PiemēriBebru paradīze strauta krastos.
Stabili vārdu savienojumiParadīzes ābele. Paradīzes ābols. Paradīzes putns.