briesmīgs
briesmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
briesmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
briesmīgi apstākļa vārds
briesmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriBriesmīgs cilvēks, noziedznieks, nezvērs.
1.1.Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
PiemēriBriesmīgs notikums, ceļojums.
2.Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, bailes, riebumu, pretīgumu.
PiemēriBriesmīgs izskats.