briesmonis
briesmonis [briẽsmuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
PiemēriPasaku briesmoņi.
- Pasaku briesmoņi.
- Cīnīties ar briesmoņiem.
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
PiemēriViņš izturas kā briesmonis.
- Viņš izturas kā briesmonis.