briest
briest briestu, briesti, briest, pag. briedu darbības vārds; intransitīvs
briedums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
PiemēriĀboli, graudi, vārpas briest.
- Āboli, graudi, vārpas briest.
- Pēc lietus koku pumpuri brieda un plauka.
- Tomāti sārtojās un brieda.
1.1.Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
PiemēriZēns brieda par spēcīgu jaunekli.
- Zēns brieda par spēcīgu jaunekli.
- Pēc treniņiem muskuļi sāka briest.
- Kucēns brieda arvien apaļāks.
2.formā: trešā persona Uzsūcot mitrumu, kļūt lielākam, izplesties.
PiemēriDurvis mitrumā briest.
- Durvis mitrumā briest.
- Zirņi ūdenī brieda.
3.formā: trešā persona Veidoties, kļūt lielākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
PiemēriPamalē brieda lietus mākoņi.
- Pamalē brieda lietus mākoņi.
3.1.pārnestā nozīmē Veidoties, pieaugt spēkā.
PiemēriBriest naids, atriebība.
- Briest naids, atriebība.
- Briest apņemšanās.
3.2.pārnestā nozīmē Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
PiemēriBriest konflikts.
- Briest konflikts.