slānīt sarunvaloda
slānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stipri, nežēlīgi pērt, sist (kādu).
PiemēriSlānīt noķerto zagli.
- Slānīt noķerto zagli.
- Slānīt ar siksnu, ar rungu.
- Braucējs slānīja zirgu ar pātagu.
- Slānīt pa muguru.
1.1.Lamāt.
PiemēriSlānīt bērnu par melošanu.
- Slānīt bērnu par melošanu.
- Sieva cauru dienu slānīja vīru par neizdarību.