Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
slānīt sarunvaloda
slānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stipri, nežēlīgi pērt, sist (kādu).
PiemēriSlānīt noķerto zagli.
1.1.Lamāt.
PiemēriSlānīt bērnu par melošanu.