raudulīgs
raudulīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
raudulīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
raudulīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas bieži raud (piem., par bērnu).
PiemēriBērns ir kļuvis raudulīgs.
- Bērns ir kļuvis raudulīgs.
- Esmu tāda raudulīga, raudu par niekiem, par kaut kādām iedomām.
1.1.Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
PiemēriKopā ar cilvēku, kurš ir īgns un raudulīgs, arī pati jūtos nomākta.
- Kopā ar cilvēku, kurš ir īgns un raudulīgs, arī pati jūtos nomākta.
- Māte izrādē izcelta kā mūžam nelaimīga, raudulīga būtne.
1.2.Tāds (stāvoklis), kad gribas raudāt.
PiemēriRaudulīgs noskaņojums.
- Raudulīgs noskaņojums.
- Raudulīgs garastāvoklis.
1.3.Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
PiemēriRaudulīga balss.
- Raudulīga balss.
- Runāt raudulīgā tonī.
- Raudulīgi vaimanāt.
2.Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
PiemēriRaudulīga kinofilma.
- Raudulīga kinofilma.