zvērīgs
zvērīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
zvērīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
zvērīgi apstākļa vārds
zvērība lietvārds; sieviešu dzimte
zvērīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs1.
PiemēriZvērīgs noziedznieks.
- Zvērīgs noziedznieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
PiemēriZvērīgs noziegums.
- Zvērīgs noziegums.
- Zvērīga rīcība, slepkavība.
2.sarunvaloda Ļoti liels; ārkārtīgs.
PiemēriZvērīgs aukstums.
- Zvērīgs aukstums.
- Zvērīga apetīte.
- Zvērīgas cenas.
- Zvērīgi smags darbs.
- Pieķērās zvērīgi liela zivs, tikko varēju to noturēt.
- Darbs pie lomas no aktrises prasījis zvērīgu enerģiju un atdevi.