Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zvērināt
zvērināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.joma: jurisprudence Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
PiemēriZvērināt lieciniekus.
2.Likt (kādam) solīt.
PiemēriZvērināju viņu nekādā ziņā neizpaust dzirdēto.