zvērināt
zvērināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.joma: jurisprudence Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
PiemēriZvērināt lieciniekus.
- Zvērināt lieciniekus.
2.Likt (kādam) solīt.
PiemēriZvērināju viņu nekādā ziņā neizpaust dzirdēto.
- Zvērināju viņu nekādā ziņā neizpaust dzirdēto.