Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zvērs
zvērs [zvȩ̂rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriPlēsīgs zvērs.
  • Plēsīgs zvērs.
  • Pinkains zvērs.
  • Meža zvērs.
  • Zvēru pēdas.
  • Zvēru ādas.
  • Lauva ir karalisks zvērs.
  • Ieraugu vilku, palieku nekustīgs, varbūt zvērs mani nepamanīs.
Stabili vārdu savienojumiZvēru dārzs.
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
  • Viņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
3.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs Ļoti liels; ārkārtīgs; zvērīgs2.
PiemēriĀrā – zvēra aukstums.
  • Ārā – zvēra aukstums.
  • Grāmatas maksā zvēra naudu.
Stabili vārdu savienojumiKā zvērs. Strādā kā zvērs. Zvēra darbs.
  • Kā zvērs idioma1. Liels, spēcīgs; izturīgs.2. Nikns, negants, agresīvs.
  • Strādā kā zvērs idioma sarunvaloda saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
  • Zvēra darbs idioma ļoti grūts, liels darbs.