zvērs
zvērs [zvȩ̂rs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriPlēsīgs zvērs.
Stabili vārdu savienojumiZvēru dārzs.
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
3.sarunvaloda, īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Ļoti liels; ārkārtīgs; zvērīgs2.
PiemēriĀrā – zvēra aukstums.
Stabili vārdu savienojumiKā zvērs. Strādā kā zvērs. Zvēra darbs.