zvērs
zvērs [zvȩ̂rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriPlēsīgs zvērs.
Stabili vārdu savienojumiZvēru dārzs.
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
3.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs Ļoti liels; ārkārtīgs; zvērīgs2.
PiemēriĀrā – zvēra aukstums.
Stabili vārdu savienojumiKā zvērs. Strādā kā zvērs. Zvēra darbs.