zvērs
zvērs [zvȩ̂rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriPlēsīgs zvērs.
- Plēsīgs zvērs.
- Pinkains zvērs.
- Meža zvērs.
- Zvēru pēdas.
- Zvēru ādas.
- Lauva ir karalisks zvērs.
- Ieraugu vilku, palieku nekustīgs, varbūt zvērs mani nepamanīs.
Stabili vārdu savienojumiZvēru dārzs.
- Zvēru dārzs — zooloģiskais dārzs.
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
- Viņš ir īsts zvērs, ko neaizkustina ne bērnu, ne sieviešu asaras.
3.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs Ļoti liels; ārkārtīgs; zvērīgs2.
PiemēriĀrā – zvēra aukstums.
- Ārā – zvēra aukstums.
- Grāmatas maksā zvēra naudu.
Stabili vārdu savienojumiKā zvērs. Strādā kā zvērs. Zvēra darbs.
- Kā zvērs idioma — 1. Liels, spēcīgs; izturīgs.2. Nikns, negants, agresīvs.
- Strādā kā zvērs idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Zvēra darbs idioma — ļoti grūts, liels darbs.