Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zvetēt
zvetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Vairākkārt spēcīgi sist.
PiemēriPuika zvetē ēzelīti ar stibu.
  • Puika zvetē ēzelīti ar stibu.
  • Bokseris iedzen pretinieku stūrī un tik zvetē ar dūrēm.
  • Tveru pirmo, kas pa rokai un sāku uzbrucēju zvetēt.
  • Gulbis zvetē peldētāju ar spārniem.