zvetēt
zvetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Vairākkārt spēcīgi sist.
PiemēriPuika zvetē ēzelīti ar stibu.
- Puika zvetē ēzelīti ar stibu.
- Bokseris iedzen pretinieku stūrī un tik zvetē ar dūrēm.
- Tveru pirmo, kas pa rokai un sāku uzbrucēju zvetēt.
- Gulbis zvetē peldētāju ar spārniem.