zvērot
zvērot [zvȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
zvēroties atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
PiemēriKamīnā zvēro malka.
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
PiemēriPlītī zvēro ogles.
2.formā: trešā persona Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriSaule zvēro pašā zenītā.
2.1.Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
PiemēriPamale zvēro zibens liesmās.
2.2.Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
PiemēriTumsā kaķa acis zvēro.
3.Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
PiemēriZvērot naidā, niknumā, dusmās.
3.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
PiemēriSkatienā zvēro naids.