paņaudēt
paņaudēt -ņaudu, -ņaudi, -ņaud, pag. -ņaudēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
PiemēriDzīvnieki ir tāda pati Dieva radība kā mēs, tikai nemāk sevi citādāk aizstāvēt kā vien paņaudēt un pariet.
2.sarunvaloda Pažēloties, pagausties.
PiemēriPaņaudēt draudzenei uz pleca.