bēdāties
bēdāties [bȩ̀dâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
PiemēriBēdāties par mirušo tēvu.
- Bēdāties par mirušo tēvu.
- Bēdāties par izpostīto laulību.
1.1.Izjust nepatiku, būt saīgušam.
PiemēriBēdāties par sliktajiem laika apstākļiem.
- Bēdāties par sliktajiem laika apstākļiem.
1.2.Gausties, žēloties (par ko).
PiemēriVisu laiku bēdāties par vienu un to pašu.
- Visu laiku bēdāties par vienu un to pašu.
2.Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
PiemēriBēdāties par operācijas iznākumu.
- Bēdāties par operācijas iznākumu.
- Bēdāties par priekšā stāvošajiem eksāmeniem.
- Par mani nebēdājies!