Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bandīts
bandīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
PiemēriBruņots bandīts.
1.1.pārnestā nozīmē Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
Cilme:No itāļu bandito ‘laupītājs, bandīts’.