bandūra
bandūra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
PiemēriPilsētā skan bandūru mūzika.
2.sarunvaloda Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
PiemēriMans datora monitors ir vecs, īsta bandūra.
Cilme:No ukraiņu valodas бандура.