Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bandūra
bandūra sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
PiemēriPilsētā skan bandūru mūzika.
2.sarunvaloda Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
PiemēriMans datora monitors ir vecs, īsta bandūra.
Cilme:No ukraiņu valodas бандура.