nabags1
nabags lietvārds; vīriešu dzimte
nabadze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
PiemēriKļūt par nabagu.
2.Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
PiemēriBērns, nabags, galīgi nosalis.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
PiemēriNabaga bezpajumtnieki.
Stabili vārdu savienojumiKā nabags. Nabaga graši.