nabadzīgs
nabadzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nabadzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nabadzīgi apstākļa vārds
nabadzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs.
PiemēriNabadzīgs cilvēks.
1.1. Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
PiemēriNabadzīgo kvartāli.
2.Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
PiemēriNabadzīgs apģērbs, dzīvoklis.
2.1.Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
PiemēriBarības vielām nabadzīga augsne.